Ko te Kautū o te Fakamāinaga (Terms of Reference) – i te gagana Tokelau Manino

Ko heā te māfuaga o tēnei hukehukega?

Ko te Mālō na fakavae e ia te Hukehukega tēnei ke tali atu ki nā kalaga fakamua mō he

hukehukega fakalauaitele ki nā faiga fakamālohi ma nā tukutiākiga i te kikilaga a te Mālō ma nā fakalāpotopotoga tau tāpuakiga (faith-based institutions).

Ko heā te mafai ke hukehuke e kitātou

Kā hukehuke e kitātou nā faiga fakamālohi ma nā tukutiātiga o tamaiti, tupulaga talavou ma nā tino mātutua e hē kātoatoa lelei te mālohi (vulnerable adults) nae i lalo i te kikilaga a te Mālō ma nā fakalāpotopotoga tau tāpuakiga i Niuhila i te vā o te tauhaga 1950 ma te 1999. E mafai foki ke kikila kitātou ki nā faiga fakamālohi ma nā tukutiākiga na tutupu i mua atu o te 1950, pe ko tua mai o te 1999, e aofia ai nā tino koi lalo lava o te taukikilaga ke pā mai lava nei.

Ko ni fehili vēhea te kā kikila kimātou ki ei?

E aofia ai nā:

  • Aiheā te nae kave ai nā tino ki nā taukikilaga? – e aofia ai pe nae iei ni faiga fakapito, fakakehekehe pe fakalanu pe ko te hē lelei lava o nā fuafuaga a nā ofiha tautua (agencies)?
  • Ko niā nā itūkāiga faiga fakamālohi ma nā tukutiākiga na tutupu – ko niā te nā tutupu ma ko heā te lahi o te tūlaga na pā ki ei?
  • Aiheā te na tutupu ai – heā te na mafai ai e nā faiga fakamālohi ma nā tukutiākiga ke tutupu ki nā tino?
  • Ko ni ā nā āfāinaga na tutupu – ki te tino nā fakamālohia, ki te kāiga/whānau ma iētahi tino? E aofia ai nā āfāinaga mō he taimi loa, ma nā āfāinaga mō nā tupulaga i te lumanaki.
  • Ko heā he akoakoga na maua mai – ko niā ni hūiga na fai i nā tauhaga i tua mai e tali atu ki nā faiga fakamālohi ma nā tukutiākiga, e aofia ai nā tūlāfono, ma ni taumafaiga ke taukikila fakalelei nā nofoaga e kaumai ai te taukikilaga.
  • Ko heā te lelei o te faiga e iei ai nei – e aofia ai te tūlaga e i ei nei i nā hūiga ma taumafaiga mō te toe foki o te tino ki te tūlaga o te mālohi kātoatoa e vēia ona i ei muamua.
  • E vēhea ona fakalelei nā mea ke hili te lelei atu mō te lumanaki.

Kā vēhea ona gālulue kitātou?

Kā maua e kitātou nā fakamatalaga i nā auala e lahi: i te fakalogo ki nā tino, fai ni talanoaga fakamua, ko te mauaga o nā fakamatalaga i nā tuhituhiga pe ko nā fakamaumauga. Kā fai foki e kimātou nā hukehukega. E i ei foki o mātou mālohiaga ke manakomia ai ia tagata pe ko nā fakalāpotopotoga, e aofia ai ma nā ofiha tautua o te Mālō ke tuku mai nā fakamatalaga ma nā līpoti kātoa.

Kā lagona vēhea e kimātou mai nā tino

Kā lahi nā auala e lagona ai e kimātou mai nā tino:

  • i nā fonotaga fakapitoa ( kā taku foki ko te Tukutuku / Private Meetings);
  • i nā fonotaga fakamua;
  • i nā talanoaga fakatakamilo i te laulau;
  • i te mauaga ma te tukuatuga o nā fakamaumauga.

Ko ā mātou tūlāfono takiala

E amanakia e kimātou Te Feagaiga o te Waitangi (Te Tiriti o Waitangi). Ko kimātou foki e takitaki e nā tūlāfono e aofia ai:

  • e heai he fakamanuka tino;
  • fakahino hako ki nā tino nā āfāina ma kilātou nā fakahao mai;
  • kikila mō he kaukaunaga e fakakautū ki te kāiga;
  • gālulue fakatahi ma te iwi ma Māoli;
  • gālulue fakatahi ma tagata Pahefika;
  • fakafaigōfie te aogā o te fakatahiatu o nā tino e hē kātoatoa te mālohi o te tino pe ko te hē katoatoa o te mālohi o te māfaufau;
  • ko te tali atu ki nā tūlaga kehekehe o nā manakoga mai hō ni tino pe ko hō he vāega patino;
  • ke logo ki tino ki nā itūkāiga fakafītāuli kehekehe e tutupu mai mō nā tino i nā taukikilaga;
  • ke fakamautinoa ni gāoioiga lelei ma te fetaui mō kilātou tautokatahi ma nā fakalāpotopotoga e feagai ma te kavatuga o nā taukikilaga; ma
  • ke taumamao nahe mātele lahi ki nā tūlāfono.

Ko te mātou tūtokatahi

Ko te Komihi o te Kalauni (Royal Commission) e tūtokatahi mai te Mālō ma nā fakalāpotopotoga tau tāpuakiga. Kā fai lava ā mātou fakaikuga ma ā mātou fautuaga iā mātou lava auala.

Kā vēhea ona lipoti e kimātou

Kā hauni e kimātou nā lipoti e lua pe kā taigole mai:

1.    Ka ko hēki uma te 2020. Kā aofia ai nā mea na akoako mai e kimātou i te taimi tēnā, ko nā matākupu tāua, ma pe tokafia ia tino nā ōmai ki mua ka ke mafai ai ke fuafua fakatatau nā lihohi e manakomia ke fakauma ai te gāluega. E mafai ke fai e kimātou ni fautuaga mō ni hūiga i te lāhaga tēnei, i lō te fakatali ke pā ki te fakaikuga o te hukehukega.

2.    Ka ko hēki pā kia Ianuali 2023. Ko te līpoti mulimuli tēnei a kimātou. Kā līpoti atu e kimātou e uiga ki nā mea na kimātou maua e uiga ki te tūlaga o nā faiga fakamālohi, i te lahi o te matuitui ma te tīgā, heā te tūlaga o te āfāina na pā ki ei ia tagata, heā te kua fakaleleia, ma heā te koi manakomia ke fai.

Kā fai e kimātou nā fautuaga ki te Mālō ma nā fakalāpotopotoga tau tāpuakiga e uiga ki nā: 

  • hūiga ki nā tūlāfono, ma nā auala e fai ai nā gāluega;
  • ko heā he mea e manakomia ke tutupu ke puipuia ai ma tali atu ai ki nā faiga fakamālohi ma te tukutiākiga i te lumanaki;
  • ko heā he mea e manakomia ke fai ke fehoahoani ki nā tino nae fai ki ei nā faiga fakamālohi pe ko nā tukutiākiga (toe fai ni hūiga ke fakalelei ai, fehoahoani ki he tino ke toe maua te mālohi kātoatoa e vēia ona i ei muamua ma he faiga ke mafai ai ke maua hana tupe );
  • pe vēhea ona toe fakalelei te ogohia nā pā ki ei; ma
  • fakatokehega.

Kua hauni e kimātou te fakamatalaga pukupuku tēnei ke fehoahoani ki nā tino ke malamalama i te Kautū o te Fakamāinaga (Terms of Reference).

E hē huia ai te Kautū o te Fakamāinaga kātoa.